denarius

Anglès

• Pronúncia: /dɪˈnɑːɹɪəs/
• Etimologia: Del llatí denarius.

Nom

denarius ‎(plural denarii o denariuses)

1. (numismàtica) denari

Vegeu també

• denarius. Diccionaris en Línia. TERMCAT, Centre de Terminologia. [Consulta: 15 juny 2014].

Llatí

• Pronúncia⁽ⁱ⁾: /deːˈnaː.rɪ.ʊs/
• Etimologia: Derivat de dēni («cada deu»), perquè aquesta moneda equivalia a 10 asos.

Nom

dēnārius m. ‎(genitiu dēnāriī)

1. denari

Declinació

2a declinació -us, -ī

Cas	Singular	Plural
Nominatiu	dēnārius	dēnāriī
Vocatiu	dēnārī	dēnāriī
Acusatiu	dēnārium	dēnāriōs
Genitiu	dēnāriī, dēnārī	dēnāriōrum
Datiu	dēnāriō	dēnāriīs
Ablatiu	dēnāriō	dēnāriīs

Relacionats

• sestertius
• aureus
• as
• solidus

Adjectiu

dēnārius m., dēnāria f., dēnārium n.

1. desè

Declinació

Primera i segona declinació, -us, -a, -um.

Cas	Singular				Plural
	Masculí	Femení	Neutre		Masculí	Femení	Neutre
Nominatiu	dēnārius	dēnāria	dēnārium		dēnāriī	dēnāriae	dēnāria
Vocatiu	dēnārie	dēnāria	dēnārium		dēnāriī	dēnāriae	dēnāria
Acusatiu	dēnārium	dēnāriam	dēnārium		dēnāriōs	dēnāriās	dēnāria
Genitiu	dēnāriī	dēnāriae	dēnāriī		dēnāriōrum	dēnāriārum	dēnāriōrum
Datiu	dēnāriō	dēnāriae	dēnāriō		dēnāriīs
Ablatiu	dēnāriō	dēnāriā	dēnāriō		dēnāriīs