dilectus
Llatí
modificaAdjectiu
modificadīlēctus m., dīlēcta f., dīlēctum n.
Declinació
modificaPrimera i segona declinació, -us, -a, -um.
Cas | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Masculí | Femení | Neutre | Masculí | Femení | Neutre | ||
Nominatiu | dīlēctus | dīlēcta | dīlēctum | dīlēctī | dīlēctae | dīlēcta | |
Vocatiu | dīlēcte | dīlēcta | dīlēctum | dīlēctī | dīlēctae | dīlēcta | |
Acusatiu | dīlēctum | dīlēctam | dīlēctum | dīlēctōs | dīlēctās | dīlēcta | |
Genitiu | dīlēctī | dīlēctae | dīlēctī | dīlēctōrum | dīlēctārum | dīlēctōrum | |
Datiu | dīlēctō | dīlēctae | dīlēctō | dīlēctīs | |||
Ablatiu | dīlēctō | dīlēctā | dīlēctō | dīlēctīs |
Nom
modificadīlēctus m. (genitiu dīlēctūs)
- lleva, reclutament
- Caesar dilectum habere instituit.
- Cèsar va instituir el reclutament.
Declinació
modificaCas | Singular | Plural |
---|---|---|
Nominatiu | dīlēctus | dīlēctūs |
Vocatiu | dīlēctus | dīlēctūs |
Acusatiu | dīlēctum | dīlēctūs |
Genitiu | dīlēctūs | dīlēctuum |
Datiu | dīlēctuī | dīlēctibus |
Ablatiu | dīlēctū | dīlēctibus |