fanaticus


Llatí
Modifica

  • Pronúncia(i): /faːˈnaː.tɪ.kʊs/
  • Etimologia: De fānum.

AdjectiuModifica

fānāticus m., fānātica f., fānāticum n.

  1. inspirat pels déus
  2. sacerdot pertanyent al temple de Bel·lona
    ut fanaticus, oestro Percussus, Bellona, tuo[1]—(«I tú, Percussus, sacerdot delirant de Bel·lona.»)
  3. fanàtic
    isti philosophi superstitiosi et paene fanatici[2]—(«aquests filòsofs supersiticiosos i gairebé fanàtics»)

DeclinacióModifica

Primera i segona declinació, -us, -a, -um.

Cas Singular Plural
Masculí Femení Neutre Masculí Femení Neutre
Nominatiu fānāticus fānātica fānāticum fānāticī fānāticae fānātica
Vocatiu fānātice fānātica fānāticum fānāticī fānāticae fānātica
Acusatiu fānāticum fānāticam fānāticum fānāticōs fānāticās fānātica
Genitiu fānāticī fānāticae fānāticī fānāticōrum fānāticārum fānāticōrum
Datiu fānāticō fānāticae fānāticō fānāticīs
Ablatiu fānāticō fānāticā fānāticō fānāticīs


Vegeu tambéModifica

  1. Juvenal. 4, 123
  2. Cieró De Divinatione 2, 57, 118