clarus

Llatí

• Pronúncia⁽ⁱ⁾: /ˈklaː.rʊs/
• Etimologia: Del protoidoeuropeu kel- ‎(«cridar»).

Adjectiu

clārus m., clāra f., clārum n. ‎(comparatiu clarior, superlatiu clarissimus)

1. brillant, il·luminat
2. clar
3. distingit, famós
4. comprensible

Declinació

Primera i segona declinació, -us, -a, -um.

Cas	Singular				Plural
	Masculí	Femení	Neutre		Masculí	Femení	Neutre
Nominatiu	clārus	clāra	clārum		clārī	clārae	clāra
Vocatiu	clāre	clāra	clārum		clārī	clārae	clāra
Acusatiu	clārum	clāram	clārum		clārōs	clārās	clāra
Genitiu	clārī	clārae	clārī		clārōrum	clārārum	clārōrum
Datiu	clārō	clārae	clārō		clārīs
Ablatiu	clārō	clārā	clārō		clārīs

Antònims

• obscurus
• celeber

Derivats

clāritās clārē clāreō clārō clārēdō

clāricō clārificō clārificus clāricitō clārigō

clārividus clāritūdō clārisonus clārigenus praeclārus inclārus